Preloader

Padomnieku konventa sēdē runā par RSU SP

11.septembrī uz sēdi tika sasaukts RSU Padomnieku konvents. Viena no struktūrām, kas tajā aktīvi iesaistās ir arī RSU Studējošo pašpārvalde, kuru sēdē pārstāvēja Valdes priekšsēdētaja Linda Skulme, kā arī studējošo senatori Māris Lapšovs un Liene Vaivode. un Padomes vecākais Daniils Žukovs. Šajā sēdē uzsvars tika likts tieši uz RSU Studējošo pašpārvaldi un tās lomu universitātē. Linda Skulme Padomnieku konventu iepazīstināja ar RSU SP mērķiem, ko tā aizstāv un kādiem nolūkiem paredzēta.

          Pirmkārt, tika definēts, ka RSU SP darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, RSU Satversmi, RSU SP Statūtiem un RSU SP normatīvajiem aktiem., lai RSU SP tiktu atzītapar leģitīmu un neatkarīgu struktūru. Tāpat tika nodefinēti struktūras mērķi, kas ir: pārstāvēt RSU studējošos un sniegt viņiem atbalstu dažādās jomās, kā piemēram, augstākās izglītības kvalitātes celšana; zinātniskās pētniecības veikšana; kultūras pasākumu organizēšana; veselības veicināšanas pasākumu organizēšana; sporta pasākumu organizēšana. RSU SP kopējos uzdevumos ietilpst arī aizstāvēt un pārstāvēt studējošo intereses akadēmiskās, materiālās un kultūras dzīves jautājumos augstskolā un citās valsts institūcijās, kas daļēji sakrīt arī ar mērķiem.

RSU Padomnieku konventa sēde

         

          Otrkārt, Padomnieku konventa sēdes dalībnieki tika iepazīstināti arī ar RSU SP struktūru, ko pamatā sastāda SP Padome, kas pēc Latvijas Republikas Valsts pārvaldības struktūras principiem būtu pielīdzināma Saeimai, un SP Valdei, kas pielīdzināma Ministru kabinetam, jo darbojas kā izpildvara.  Studējošo pašpārvalde tiek pārstāvēta arī augstskolas Senātā, fakultātes domē un Satversmes sapulcē, kur pilnībā visos jautājumos, kas skar studentu intereses, SP biedriem tiek dotas veto tiesības. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības līdzdarboties augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī studējošo īpatsvaram ir jābūt ne mazāk par 20 %. 

           Treškārt, Linda Skulme runāja arī par finansējumu – Studējošo pašpārvaldi no augstskolas vai koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no augstskolas vai koledžas gada budžeta, kas palīdz realizēt darbības virzienos uzstādītos mērķus un uzdevumus.

            Sēdes gaitā tika atvērta diskusija par studējošo iesaisti studiju kvalitātes uzlabošanā un studentcentrētas izglītības realizēšanā, izrādot pašmotivāciju un vēlmi apgūt izvēlēto programmu. Viens no jautājumiem, kas tika pārrunāts, bija par elastīgu studiju programmu attīstīšanu, kas iekļautu obligāto studiju apgūšanu citās valsts izglītības iestādēs. Tika diskutēts arī par pētniecības attīstīšanu un realizēšanu studiju procesa ietvaros, kā arī sēdes laikā tika aizskarta tēma par vecāko studiju gadu studentu iesaistīšanu pašpārvaldē.