Preloader

Vēsture

Vēsture

RSU Studējošo pašpārvaldes pirmssākumi ir meklējami tālajā 1993. gadā, kad Rīgas Medicīnas institūtā tika apstiprināta AML (Academia Medicinae Latviensis) Studentu pašpārvaldes Satversme.

Laika gaitā šī Satversme vairākkārt tikusi pārveidota un labota, uzlabojot Studentu pārstāvniecības modeli un pašpārvaldes darbības mērķus un struktūru.
RSU Studējošo pašpārvaldes arhīvā vēl joprojām var atrast arī 1995. gadā apstiprināto Latvijas medicīnas akadēmijas studentu un rezidentu pašpārvaldes nolikumu.
Pašpārvaldes mapēs ir saglabājies arī Artūra Veides apraksts par Studējošo pašpārvaldes dibināšanu un tās darbību no 1993. līdz 1997. gadam.
24 gadu laikā Studējošo pašpārvalde ir iesaistījusies daudzu jautājumu risināšanā gan universitātes, gan nacionālajā līmenī.
Zemāk ir aprakstīti tikai daži no veikumiem, kuros ir iesaistījusies RSU SP:

    • 1993. gadā notika pikets un cīņa pret atkārtotu kolokviju, ieskaišu un eksāmenu kārtošanu par maksu, kas veicināja studentu sadarbību.
    • 1994. gadā tika reorganizēta formālā SP, lai tiktu nodrošināta objektīva un vēlēta visu fakultāšu un studiju gadu pārstāvniecība
    • 1995. gadā tika organizētas pirmās Karjeras dienas Medicīnas akadēmijā
    • Vairākus gadus RSU SP piedalījās Studentu dienās, kas notika Jelgavā

“Mediķi” 1996.gadā dodas uz Jelgavu pēc kārtējās Lielās Balvas konkursā “Jautrākā un asprātīgākā Latvijas augstskola”.

  • 1996. gadā tika izveidota cieša sadarbība ar citu augstskolu studentu pašpārvaldēm un Latvijas Studentu apvienību (LSA) . Kopā ar LSA tika iesākta cīņa par studiju un studentu kreditēšanu, panākta Augstskolu likuma pieņemšana,kā arī tika atcelts obligātais militārais dienests

“poliču” pašpārvalde ciemos pie mediķu pašpārvaldes Medicīnas akadēmijā

Tikšanās ar prezidentu pēc protesta

Protests pret obligāto militāro dienestu

  • 2004. gadā atcelta maksa par tualetēm RSU Dzirciema ielā 16
  • No 2005. gada Studējošo pašpārvaldē varēja saņemt bez maksas studentu apliecības
  • 2006. gadā tika izdota RSU SP avīze “Kailā patiesība”. Decembra numuru var apskatīties šeit
  • 2011. gadā tika organizēts pirmais sporta un aktīvās atpūtas festivāls “Taurenis”

Talantu konkurss “Taurenis"

2012. gada festivāla atklāšanas ceremonija

RSU attīstības prorektors Toms Baumanis, 2014.gada RSU SP Valdes priekšsēdētāja Katrīna Priede, RSU mācību prorektore Tatjana Koķe, projekta “Zaļā nedēļa” vadītāja Linda Andersone, bijusī RSU Komunikācijas departamenta vadītāja Vineta Savicka, Apsaimniekošanas un ēku uzturēšanas nodaļas vadītāja Laila Skrodele

  • 2013.gadā tika izdota pirmā “RSU SP Izdzīvošanas ABC”, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt noorintēties RSU un studiju dzīvē jaunajam studentam
  • 2014. gada oktobrī tika iestādīta RSU SP eglīte RSU pagalmā, Dzirciema ielā 16
  • 2014. gadā tika izveidots jauns Valdes virziens- Zinātnes virziens, kas pārņema RSU Studentu zinātniskās biedrības funkcijas
  • 2014. gads Studentu zinātniskā konference vēra savas durvis arī sociālo zinātņu bloka studentiem
  • Pirmās Zinātnes dienas norisinājās 2014. gadā, bet jau no 2015. gada par šī projekta sadarbības partneriem kļuvusi RTU SP
  • 2014./2015. studiju gadā tika ieviesta jaunā Studiju gada vecāko sistēma, lai veicinātu studentu, akadēmiskā personāla un Studējošo pašpārvaldes Akadēmiskā virziena informācijas apriti
  • 2009. gada 1. decembrī Latvijas Studentu apvienības (LSA) un Latvijas Izglītības un Zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā, kurā piedalījās vairāk kā pieci tūkstoši dalībnieku, tika skaļi un skaidri pieprasīta Izglītības un zinātnes ministres T. Koķes demisija.
  • 2016. gada 25. oktobrī LSA rīkotāja zibakciju, kuras mērķis ai pievērstu ministru uzmanību, ka studenti neatbalsta finansējuma samazināšanai augstākajai izglītībai. Akcijas formāts bija no daudzu studentu iesūtītās bildes “paklājs”.
  • 2016. gada 31. oktobrī LSA rīkoja studentu gājienu. Datumā,kad Saeima skatīja valsts budžeta likumprojektu pakotni pirmajā lasījumā, lai atgādinātu, ka augstākās izglītība ilgstoši ir nepietiekoši finansēta no valsts puses un tā turpināt vairs nedrīkst – turpmākajos gados nepieciešams veikt mērķtiecīgus finanšu ieguldījumus augstākajā izglītībā, vienlaicīgi risinot gan kvalitātes, gan pieejamības jautājumus.